Mācību stundai vajadzētu būt strukturētai trīs daļās: ierosināšana, apjēgšana un refleksija. Lai gan bieži tiek runāts par atgriezeniskās saites nozīmi, arī ierosināšanas un apjēgšanas fāzes ir ne mazāk būtiskas, jo katrai ir savs uzdevums. Ierosināšanas mērķis ir piesaistīt skolēnu uzmanību, kas ir priekšnoteikums mācīšanās procesam. Ja uzmanība nav pievērsta, informācija netiek uztverta, un mācīšanās nenotiek. Skolotājs var izmantot šo uzmanības brīdi, lai nodotu arī mazāk saistošu informāciju. Jaunas zināšanas vislabāk tiek iegaumētas, ja tās sasaista ar esošo pieredzi, līdz ar to katram skolēnam “āķiem” jābūt saprotamam.
Turpinājumā – Elzas Seiles, Ogres Kalna pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotājas, veidotas un izmantotas idejas latviešu valodas un literatūras stundu “āķiem” pamatskolas un vidusskolas klasēs. Pirms katra attēla – iespējamā stundas “āķa” – aicinu lasītāju vispirms pašam aizdomāties, kāda temata āķis tas varētu būt, tad lasīt autora interpretāciju.
1.piemērs. Temats: teikuma gramatiskais centrs
Visos pirmā piemēra attēlos ir redzams centrs: pilsētas centrs, Saules sistēmas centrs, cilvēka organisma centrs. Centrs nodrošina jebkā pastāvēšanu vai funkcionēšanu. Gluži tāpat kā teikuma priekšmets un izteicējs (gramatiskais centrs) nodrošina teikuma veidošanos.
2.piemērs. Temats: divdabji
Katrā no 2.piemēra attēliem ir redzama gan veca, gan jauna sieviete. Varētu teikt, ka katram attēlam piemīt divas dabas. Arī latviešu valodas gramatikā divdabim (darbības vārda formai) raksturīgas divu vārdšķiru pazīmes: darbības vārda un īpašības vārda pazīmes vai darbības vārda un apstākļa vārda daba.
3.piemērs. Temats: vienlīdzīgi teikuma locekļi saistījumā ar vispārinošo vārdu
Visos trešā piemēra attēlos ir redzami cilvēki, katram no tiem ir sava personība un vārds. Taču katrai grupai ir kaut kas kopīgs, un viņus visus var nosaukt vienā vārdā. Te ir redzami futbolisti, filmas varoņi un latviešu dzejnieki. Šādus vispārīgas nozīmes vārdus, kuru saturu paskaidro vairāki vienlīdzīgi teikuma locekļi (šī piemēra gadījumā konkrētās personības), sauc par vispārinošo vārdu (arī vispārinātājvārdu).
Piemērs
Attēlā redzami šādi dzejnieki: Ojārs Vācietis, Aleksandrs Čaks, Rainis, Imants Ziedonis.
Dzejnieki – vispārinošais vārds,
Ojārs Vācietis, Aleksandrs Čaks, Rainis, Imants Ziedonis – vienlīdzīgi teikuma locekļi.
4. piemērs. Filmas “Baltu ciltis” reklāmklips
Šo reklāmklipu var izmantot vairāku tematu ierosināšanai, bet vēlams vecākajās pamatskolas klasēs un vidusskolā.
Piemēri reklāmklipa izmantošanai
Latviešu valodas dialekti
Latviešu valodas dialektu izveide ir cieši saistīta ar baltu ciltīm. Tām saplūstot, 10.–12. gadsimtā sāka veidoties latviešu valoda, tomēr atsevišķo cilšu valodu iezīmes joprojām ir saglabājušās trijos latviešu valodas dialektos: vidus, lībiskajā un augšzemnieku dialektā.
Blaumanis “Tālavas taurētājs”
Reklāmklipā ir redzams vīrs, kas pūš ragā, lai brīdinātu par ienaidnieku uzbrukumu – krustnešiem, kuru karadarbības rezultātā baltu ciltis tiek pievērstas kristietībai. Šāds motīvs ir arī Blaumaņa balādē “Tālavas taurētājs”, kura galvenais varonis brīdina par briesmām, pūšot tauri. Balādē ir skaidri atspoguļots senlatviešu pagānisms.
5. piemērs. Temats: Anšlavs Eglītis un ironija viņa novelē “Izsalkuša zēna pavārgrāmata”
Attēlos 5. piemērā ir redzams Anšlavs Eglītis ar Holivudas zvaigznēm: Arnoldu Švarcnegeru, Deniju de Vito, Džonu Travoltu un Tomu Krūzu. Ironiski, bet visbiežāk tiek atpazīti amerikāņu aktieri, nevis mūsu pašu izcilais rakstnieks Anšlavs Eglītis. Vai tā nav ironija? Ironija caurvij arī paša Eglīša darbus. Tomēr rodas jautājums – kā gan viņš ticis pie šiem foto? Lai uz to atbildētu, ir jāzina fakts, ka A. Eglītis bija trimdas rakstnieks, kurš dzīvojis Losandželosā un iztiku pelnījis arī kā žurnālists, rakstot recenzijas Holivudas filmām.
6. piemērs. Temats: Kārļa Vērdiņa dzeja
6.piemērā izmantotās dziesmas “Labvakar ”pamatā ir Kārļa Vērdiņa dzejolis no krājuma “Pieaugušie”. Jau pirmie vārdi pievērš uzmanību, jo tajos pausts nicinājums pret vecākiem, kas gadiem ilgi atstāj novārtā bērnu par labu savām izpriecām. Šis dzejolis ir labs sākums sarunai par bērnu un pieaugušo attiecību problēmām, ko autors virtuozi atspoguļojis šai dzejas rindās.
7. piemērs. Temats: Rūdolfs Blaumanis “Nāves ēnā”
7.piemēra notikumi, kas atainoti dažādos ziņu portālos, sasaucas ar noveles “Nāves ēnā” motīvu, kurā četrpadsmit zvejnieki un divi zirgi uz atlūzuša ledus gabala tiek iepūsti jūrā. Arī pats Blaumanis iedvesmu šim darbam radis, izlasot laikrakstā ziņu par jūrā ierautu ledus gabalu, uz kura atradušies nelaimē nokļuvuši zvejnieki.
Mūsdienu fragmenti no ziņām skolēnus pārliecina arī par tāda notikuma iespējamību. Neparasts, bet reāli iedomājams atgadījums ir viens no noveles žanra pazīmēm.
8. piemērs. Temats: V. Šekspīrs “Romeo un Džuljeta”, literārā tiesa
8.piemērā dzejolis ir autores, skolotājas Elzas Seiles sacerēta ievadruna, lai svinīgi atklātu skolēnu literāro tiesu. Šajā tiesā apsūdzētais ir mūks Lorenco. Tiesas laikā uzdevums ir noskaidrot, noklausoties visus lieciniekus, apsūdzību un aizstāvību, vai Lorenco būtu vainojams Romeo un Džuljetas nāvē.
9. piemērs. Temats: Jānis Klīdzējs “Cilvēka bērns”
Attēlos 9.piemērā ir lietas, kas spilgti raksturo romānu. Labajā pusē Boņa cepurīte un J. Streiča filmas “Cilvēka bērns” Boņuka lomas atveidotāja Andreja Rudzinska portrets ar šāda veida cepuri, savukārt sarkanie cimdi un kaudzīte ar mīkstajiem suņukiem – Žikiem – ir kā atslēgas vārdi Boņa galvenajiem pārdzīvojumiem romānā. Sarkanos cimdus zēnam dāvāja viņa lielā mīlestība Brigita jeb Bibuks, taču Žiks bija uzticamais draugs, no kura uz kādu brīdi nācās šķirties. Šo zaudējumu mazais puika izjūt īpaši sāpīgi, jo jūtas vecāku nodots.
Lai izdodas arī jums ikvienai stundai atrast savu “āķi”!
Elzas Seiles pieredzes stāstu uzklausīja Santa Mežvēvere, ONIP latviešu valodas jomas metodiķe
Redakcijas piezīme: Izvērsts skaidrojums un ieteikumi stundas struktūrai, tai skaitā, ierosināšanas daļai atrodams šeit: https://skola2030.lv/lv/jaunumi/blogs/devini-macibu-notikumi-efektivai-stundai